transeo
Latín
trānseō | |
clásico (AFI) | [ˈtrãː.sɛ.o:] [ˈtran.sɛ.o:] |
rima | an.se.o |
Verbo intransitivo
presente activo trānseō, presente infinitivo trānsīre, perfecto activo trānsiī (o trānsīvī), supino trānsitum. (irregular)
- 2
- Pasar (de un partido a otro, de una emoción a otra).
- 3
- Pasar de un estado a otro, transformarse.
Verbo transitivo
- 5
- Exceder.
- 6
- Pasar.
- 8
- Recorrer rápidamente, hojear (un libro), tratar (un asunto).
- 9
- Pasar, transcurrir.
- Uso: dícese del tiempo
Conjugación
Flexión de trānseōirregular
indicativo | singular | plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
primera | segunda | tercera | primera | segunda | tercera | ||
activo | presente | trānseō | trānsīs | trānsit | trānsīmus | trānsītis | trānseunt |
imperfecto | trānsībam | trānsībās | trānsībat | trānsībāmus | trānsībātis | trānsībant | |
futuro | trānsībō | trānsībis | trānsībit | trānsībimus | trānsībitis | trānsībunt | |
perfecto | trānsiī | trānsīstī | trānsiit | trānsiimus | trānsīstis | trānsiērunt, trānsiēre | |
pluscuamperfecto | trānsieram | trānsierās | trānsierat | trānsierāmus | trānsierātis | trānsierant | |
futuro perfecto | trānsierō | trānsieris | trānsierit | trānsierimus | trānsieritis | trānsierint | |
pasivo | presente | trānseor | trānsīris, trānsīre |
trānsītur | trānsīmur | trānsīminī | trānseuntur |
imperfecto | trānsībar | trānsībāris, trānsībāre |
trānsībātur | trānsībāmur | trānsībāminī | trānsībantur | |
futuro | trānsibor | trānsibēris, trānsibēre |
trānsibītur | trānsibīmur | trānsibīminī | trānsibuntur | |
perfecto | trānsitus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum) | ||||||
pluscuamperfecto | trānsitus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum) | ||||||
futuro perfecto | trānsitus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum) | ||||||
subjuntivo | singular | plural | |||||
primera | segunda | tercera | primera | segunda | tercera | ||
activo | presente | trānseam | trānseās | trānseat | trānseāmus | trānseātis | trānseant |
imperfecto | trānsīrem | trānsīrēs | trānsīret | trānsīrēmus | trānsīrētis | trānsīrent | |
perfecto | trānsierim | trānsierīs | trānsierit | trānsierīmus | trānsierītis | trānsierint | |
pluscuamperfecto | trānsīssem | trānsīssēs | trānsīsset | trānsīssēmus | trānsīssētis | trānsīssent | |
pasivo | presente | trānsear | trānseāris, trānseāre |
trānseātur | trānseāmur | trānseāminī | trānseantur |
imperfecto | trānsīrer | trānsīrēris, trānsīrēre |
trānsīrētur | trānsīrēmur | trānsīrēminī | trānsīrentur | |
perfecto | trānsitus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum) | ||||||
pluscuamperfecto | trānsitus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum) | ||||||
imperativos | activo | pasivo | |||||
presente (2ª persona) |
futuro (2ª persona) |
futuro (3ª persona) |
presente (2ª persona) |
futuro (2ª persona) |
futuro (3ª persona) | ||
singular | trānsī | trānsītō | trānsītō | trānsīre | trānsītor | trānsītor | |
plural | trānsīte | trānsītōte | trānseuntō | trānsīminī | — | trānseuntor | |
presente | perfecto | futuro | presente | perfecto | futuro | ||
infinitivos | trānsīre | trānsīsse | trānsitūrus -a,-um esse | trānsīrī | trānsitus -a,-um esse | trānsitum īrī | |
participios | trānsiēns (trānseuntis) |
— | trānsitūrus -a,-um | — | trānsitus -a,-um | — | |
gerundio | gerundivo | supino | |||||
acusativo | genitivo | dativo/ablativo | acusativo | dativo/ablativo | |||
trānseundum | trānseundī | trānseundō | trānseundus -a,-um | trānsitum | trānsitū |
Información adicional
|
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.