enarro

Latín

ēnarrō
clásico (AFI)	[eːˈnar.roː]
rima	ar.ro

Etimología

Del prefijo ex- (preposición) y narrō, -āre ("narrar").

Verbo transitivo

presente activo ēnarrō, presente infinitivo ēnarrāre, perfecto activo ēnarrāvī, supino ēnarrātum.

1: Narrar o describir detalladamente.[1]

2: Explicar minuciosamente, exponer, interpretar (escritos o similar).[1]

Derivados

Derivados de *ēnarrō* en latín
ēnarrābilis ēnarrātē ēnarrātiō ēnarrātor

Conjugación

Flexión de ēnarrōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
indicativo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	ēnarrō	ēnarrās	ēnarrat	ēnarrāmus	ēnarrātis	ēnarrant
	imperfecto	ēnarrābam	ēnarrābās	ēnarrābat	ēnarrābāmus	ēnarrābātis	ēnarrābant
	futuro	ēnarrābō	ēnarrābis	ēnarrābit	ēnarrābimus	ēnarrābitis	ēnarrābunt
	perfecto	ēnarrāvī	ēnarrāvistī	ēnarrāvit	ēnarrāvimus	ēnarrāvistis	ēnarrāvērunt, ēnarrāvēre
	pluscuamperfecto	ēnarrāveram	ēnarrāverās	ēnarrāverat	ēnarrāverāmus	ēnarrāverātis	ēnarrāverant
	futuro perfecto	ēnarrāverō	ēnarrāveris	ēnarrāverit	ēnarrāverimus	ēnarrāveritis	ēnarrāverint
pasivo	presente	ēnarror	ēnarrāris, ēnarrāre	ēnarrātur	ēnarrāmur	ēnarrāminī	ēnarrantur
	imperfecto	ēnarrābar	ēnarrābāris, ēnarrābāre	ēnarrābātur	ēnarrābāmur	ēnarrābāminī	ēnarrābantur
	futuro	ēnarrābor	ēnarrāberis, ēnarrābere	ēnarrābitur	ēnarrābimur	ēnarrābiminī	ēnarrābuntur
	perfecto	ēnarrātus ^{-a, -um} sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	ēnarrātus ^{-a, -um} eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	ēnarrātus ^{-a, -um} erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
subjuntivo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	ēnarrem	ēnarrēs	ēnarret	ēnarrēmus	ēnarrētis	ēnarrent
	imperfecto	ēnarrārem	ēnarrārēs	ēnarrāret	ēnarrārēmus	ēnarrārētis	ēnarrārent
	perfecto	ēnarrāverim	ēnarrāverīs	ēnarrāverit	ēnarrāverīmus	ēnarrāverītis	ēnarrāverint
	pluscuamperfecto	ēnarrāvissem	ēnarrāvissēs	ēnarrāvisset	ēnarrāvissēmus	ēnarrāvissētis	ēnarrāvissent
pasivo	presente	ēnarrer	ēnarrēris, ēnarrēre	ēnarrētur	ēnarrēmur	ēnarrēminī	ēnarrentur
	imperfecto	ēnarrārer	ēnarrārēris, ēnarrārēre	ēnarrārētur	ēnarrārēmur	ēnarrārēminī	ēnarrārentur
	perfecto	ēnarrātus ^{-a, -um} sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	ēnarrātus ^{-a, -um} essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
imperativos		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	ēnarrā	ēnarrātō	ēnarrātō	ēnarrāre	ēnarrātor	ēnarrātor
	plural	ēnarrāte	ēnarrātōte	ēnarrantō	ēnarrāminī	—	ēnarrantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		ēnarrāre	ēnarrāvisse	ēnarrātūrus ^-a,-um esse	ēnarrārī	ēnarrātus ^-a,-um esse	ēnarrātum īrī
participios		ēnarrāns (ēnarrantis)	—	ēnarrātūrus ^-a,-um	—	ēnarrātus ^-a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo	gerundivo	acusativo	dativo/ablativo
		ēnarrandum	ēnarrandī	ēnarrandō	ēnarrandus ^-a,-um	ēnarrātum	ēnarrātū

Referencias y notas

Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.

[ol-1] Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press