denarro

Latín

dēnarrō
clásico (AFI)	[deːˈnar.roː]
rima	ar.ro

Etimología

Del prefijo dē (preposición) y narrō, -āre ("narrar").

Verbo transitivo

presente activo dēnarrō, presente infinitivo dēnarrāre, perfecto activo dēnarrāvī, supino dēnarrātum.

1: Dar un reporte completo, relatar detalladamente.[1]

Conjugación

Flexión de dēnarrōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
indicativo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dēnarrō	dēnarrās	dēnarrat	dēnarrāmus	dēnarrātis	dēnarrant
	imperfecto	dēnarrābam	dēnarrābās	dēnarrābat	dēnarrābāmus	dēnarrābātis	dēnarrābant
	futuro	dēnarrābō	dēnarrābis	dēnarrābit	dēnarrābimus	dēnarrābitis	dēnarrābunt
	perfecto	dēnarrāvī	dēnarrāvistī	dēnarrāvit	dēnarrāvimus	dēnarrāvistis	dēnarrāvērunt, dēnarrāvēre
	pluscuamperfecto	dēnarrāveram	dēnarrāverās	dēnarrāverat	dēnarrāverāmus	dēnarrāverātis	dēnarrāverant
	futuro perfecto	dēnarrāverō	dēnarrāveris	dēnarrāverit	dēnarrāverimus	dēnarrāveritis	dēnarrāverint
pasivo	presente	dēnarror	dēnarrāris, dēnarrāre	dēnarrātur	dēnarrāmur	dēnarrāminī	dēnarrantur
	imperfecto	dēnarrābar	dēnarrābāris, dēnarrābāre	dēnarrābātur	dēnarrābāmur	dēnarrābāminī	dēnarrābantur
	futuro	dēnarrābor	dēnarrāberis, dēnarrābere	dēnarrābitur	dēnarrābimur	dēnarrābiminī	dēnarrābuntur
	perfecto	dēnarrātus ^{-a, -um} sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	dēnarrātus ^{-a, -um} eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	dēnarrātus ^{-a, -um} erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
subjuntivo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dēnarrem	dēnarrēs	dēnarret	dēnarrēmus	dēnarrētis	dēnarrent
	imperfecto	dēnarrārem	dēnarrārēs	dēnarrāret	dēnarrārēmus	dēnarrārētis	dēnarrārent
	perfecto	dēnarrāverim	dēnarrāverīs	dēnarrāverit	dēnarrāverīmus	dēnarrāverītis	dēnarrāverint
	pluscuamperfecto	dēnarrāvissem	dēnarrāvissēs	dēnarrāvisset	dēnarrāvissēmus	dēnarrāvissētis	dēnarrāvissent
pasivo	presente	dēnarrer	dēnarrēris, dēnarrēre	dēnarrētur	dēnarrēmur	dēnarrēminī	dēnarrentur
	imperfecto	dēnarrārer	dēnarrārēris, dēnarrārēre	dēnarrārētur	dēnarrārēmur	dēnarrārēminī	dēnarrārentur
	perfecto	dēnarrātus ^{-a, -um} sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	dēnarrātus ^{-a, -um} essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
imperativos		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	dēnarrā	dēnarrātō	dēnarrātō	dēnarrāre	dēnarrātor	dēnarrātor
	plural	dēnarrāte	dēnarrātōte	dēnarrantō	dēnarrāminī	—	dēnarrantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		dēnarrāre	dēnarrāvisse	dēnarrātūrus ^-a,-um esse	dēnarrārī	dēnarrātus ^-a,-um esse	dēnarrātum īrī
participios		dēnarrāns (dēnarrantis)	—	dēnarrātūrus ^-a,-um	—	dēnarrātus ^-a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo	gerundivo	acusativo	dativo/ablativo
		dēnarrandum	dēnarrandī	dēnarrandō	dēnarrandus ^-a,-um	dēnarrātum	dēnarrātū

Referencias y notas

Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.

[ol-1] Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press