levo

Entradas similares: levó

Español

levo
pronunciación (AFI)	[ˈle.β̞o]
silabación	le-vo
acentuación	llana
longitud silábica	bisílaba
rima	e.bo

Forma verbal

1: Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de levar.

Latín

Etimología 1

levo
clásico (AFI)	[ˈlɛ.woː]
rima	e.u̯o

De levis₁ ("liviano") y el sufijo ō₃.[1]

Verbo transitivo

presente activo levō, presente infinitivo levāre, perfecto activo levāvī, supino levātum.

1: Levantar, alzar.[1]

Conjugación

Flexión de levōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
indicativo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	levō	levās	levat	levāmus	levātis	levant
	imperfecto	levābam	levābās	levābat	levābāmus	levābātis	levābant
	futuro	levābō	levābis	levābit	levābimus	levābitis	levābunt
	perfecto	levāvī	levāvistī	levāvit	levāvimus	levāvistis	levāvērunt, levāvēre
	pluscuamperfecto	levāveram	levāverās	levāverat	levāverāmus	levāverātis	levāverant
	futuro perfecto	levāverō	levāveris	levāverit	levāverimus	levāveritis	levāverint
pasivo	presente	levor	levāris, levāre	levātur	levāmur	levāminī	levantur
	imperfecto	levābar	levābāris, levābāre	levābātur	levābāmur	levābāminī	levābantur
	futuro	levābor	levāberis, levābere	levābitur	levābimur	levābiminī	levābuntur
	perfecto	levātus ^{-a, -um} sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	levātus ^{-a, -um} eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	levātus ^{-a, -um} erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
subjuntivo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	levem	levēs	levet	levēmus	levētis	levent
	imperfecto	levārem	levārēs	levāret	levārēmus	levārētis	levārent
	perfecto	levāverim	levāverīs	levāverit	levāverīmus	levāverītis	levāverint
	pluscuamperfecto	levāvissem	levāvissēs	levāvisset	levāvissēmus	levāvissētis	levāvissent
pasivo	presente	lever	levēris, levēre	levētur	levēmur	levēminī	leventur
	imperfecto	levārer	levārēris, levārēre	levārētur	levārēmur	levārēminī	levārentur
	perfecto	levātus ^{-a, -um} sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	levātus ^{-a, -um} essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
imperativos		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	levā	levātō	levātō	levāre	levātor	levātor
	plural	levāte	levātōte	levantō	levāminī	—	levantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		levāre	levāvisse	levātūrus ^-a,-um esse	levārī	levātus ^-a,-um esse	levātum īrī
participios		levāns (levantis)	—	levātūrus ^-a,-um	—	levātus ^-a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo	gerundivo	acusativo	dativo/ablativo
		levandum	levandī	levandō	levandus ^-a,-um	levātum	levātū

Etimología 2

levo
clásico (AFI)	[ˈleː.woː]
rima	e.u̯o

De lēvis₂ ("liso") y el sufijo ō₃.[1]

Verbo transitivo

presente activo lēvō, presente infinitivo lēvāre, perfecto activo lēvāvī, supino lēvātum.

1: Alisar, pulir.[1]

2: Librar de pelos, depilar, pelar.[1]

Conjugación

Flexión de lēvōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
indicativo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	lēvō	lēvās	lēvat	lēvāmus	lēvātis	lēvant
	imperfecto	lēvābam	lēvābās	lēvābat	lēvābāmus	lēvābātis	lēvābant
	futuro	lēvābō	lēvābis	lēvābit	lēvābimus	lēvābitis	lēvābunt
	perfecto	lēvāvī	lēvāvistī	lēvāvit	lēvāvimus	lēvāvistis	lēvāvērunt, lēvāvēre
	pluscuamperfecto	lēvāveram	lēvāverās	lēvāverat	lēvāverāmus	lēvāverātis	lēvāverant
	futuro perfecto	lēvāverō	lēvāveris	lēvāverit	lēvāverimus	lēvāveritis	lēvāverint
pasivo	presente	lēvor	lēvāris, lēvāre	lēvātur	lēvāmur	lēvāminī	lēvantur
	imperfecto	lēvābar	lēvābāris, lēvābāre	lēvābātur	lēvābāmur	lēvābāminī	lēvābantur
	futuro	lēvābor	lēvāberis, lēvābere	lēvābitur	lēvābimur	lēvābiminī	lēvābuntur
	perfecto	lēvātus ^{-a, -um} sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	lēvātus ^{-a, -um} eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	lēvātus ^{-a, -um} erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
subjuntivo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	lēvem	lēvēs	lēvet	lēvēmus	lēvētis	lēvent
	imperfecto	lēvārem	lēvārēs	lēvāret	lēvārēmus	lēvārētis	lēvārent
	perfecto	lēvāverim	lēvāverīs	lēvāverit	lēvāverīmus	lēvāverītis	lēvāverint
	pluscuamperfecto	lēvāvissem	lēvāvissēs	lēvāvisset	lēvāvissēmus	lēvāvissētis	lēvāvissent
pasivo	presente	lēver	lēvēris, lēvēre	lēvētur	lēvēmur	lēvēminī	lēventur
	imperfecto	lēvārer	lēvārēris, lēvārēre	lēvārētur	lēvārēmur	lēvārēminī	lēvārentur
	perfecto	lēvātus ^{-a, -um} sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	lēvātus ^{-a, -um} essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
imperativos		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	lēvā	lēvātō	lēvātō	lēvāre	lēvātor	lēvātor
	plural	lēvāte	lēvātōte	lēvantō	lēvāminī	—	lēvantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		lēvāre	lēvāvisse	lēvātūrus ^-a,-um esse	lēvārī	lēvātus ^-a,-um esse	lēvātum īrī
participios		lēvāns (lēvantis)	—	lēvātūrus ^-a,-um	—	lēvātus ^-a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo	gerundivo	acusativo	dativo/ablativo
		lēvandum	lēvandī	lēvandō	lēvandus ^-a,-um	lēvātum	lēvātū

Referencias y notas

Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.

[ol-1] Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press