abalieno

Latín

abaliēnō
clásico (AFI)	[a.ba.lɪˈeː.noː]
rima	i.e.no

Etimología

Del prefijo ab- (preposición) y aliēnō, -āre ("enajenar").

Verbo transitivo

presente activo abaliēnō, presente infinitivo abaliēnāre, perfecto activo abaliēnāvī, supino abaliēnātum.

1: Transferir legalmente (propiedades) a otro, renunciar posesiones.[1]

b: Apartar, alejar.[1]

2: Rechazar (personas, sus ideas, etc.), alienar.[1]

3: Desacoplar, separar (la mente de algo).[1]

4: Separar de los sentidos, privar de la sensibilidad, hacer insensible, narcotizar, adormecer, entumecer.[1]

Locuciones

Locuciones con *abaliēnō*
mente abaliēnārī[1] - perderse en los pensamientos, soñar despierto

Conjugación

Flexión de abaliēnōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
indicativo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	abaliēnō	abaliēnās	abaliēnat	abaliēnāmus	abaliēnātis	abaliēnant
	imperfecto	abaliēnābam	abaliēnābās	abaliēnābat	abaliēnābāmus	abaliēnābātis	abaliēnābant
	futuro	abaliēnābō	abaliēnābis	abaliēnābit	abaliēnābimus	abaliēnābitis	abaliēnābunt
	perfecto	abaliēnāvī	abaliēnāvistī	abaliēnāvit	abaliēnāvimus	abaliēnāvistis	abaliēnāvērunt, abaliēnāvēre
	pluscuamperfecto	abaliēnāveram	abaliēnāverās	abaliēnāverat	abaliēnāverāmus	abaliēnāverātis	abaliēnāverant
	futuro perfecto	abaliēnāverō	abaliēnāveris	abaliēnāverit	abaliēnāverimus	abaliēnāveritis	abaliēnāverint
pasivo	presente	abaliēnor	abaliēnāris, abaliēnāre	abaliēnātur	abaliēnāmur	abaliēnāminī	abaliēnantur
	imperfecto	abaliēnābar	abaliēnābāris, abaliēnābāre	abaliēnābātur	abaliēnābāmur	abaliēnābāminī	abaliēnābantur
	futuro	abaliēnābor	abaliēnāberis, abaliēnābere	abaliēnābitur	abaliēnābimur	abaliēnābiminī	abaliēnābuntur
	perfecto	abaliēnātus ^{-a, -um} sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	abaliēnātus ^{-a, -um} eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	abaliēnātus ^{-a, -um} erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
subjuntivo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	abaliēnem	abaliēnēs	abaliēnet	abaliēnēmus	abaliēnētis	abaliēnent
	imperfecto	abaliēnārem	abaliēnārēs	abaliēnāret	abaliēnārēmus	abaliēnārētis	abaliēnārent
	perfecto	abaliēnāverim	abaliēnāverīs	abaliēnāverit	abaliēnāverīmus	abaliēnāverītis	abaliēnāverint
	pluscuamperfecto	abaliēnāvissem	abaliēnāvissēs	abaliēnāvisset	abaliēnāvissēmus	abaliēnāvissētis	abaliēnāvissent
pasivo	presente	abaliēner	abaliēnēris, abaliēnēre	abaliēnētur	abaliēnēmur	abaliēnēminī	abaliēnentur
	imperfecto	abaliēnārer	abaliēnārēris, abaliēnārēre	abaliēnārētur	abaliēnārēmur	abaliēnārēminī	abaliēnārentur
	perfecto	abaliēnātus ^{-a, -um} sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	abaliēnātus ^{-a, -um} essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
imperativos		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	abaliēnā	abaliēnātō	abaliēnātō	abaliēnāre	abaliēnātor	abaliēnātor
	plural	abaliēnāte	abaliēnātōte	abaliēnantō	abaliēnāminī	—	abaliēnantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		abaliēnāre	abaliēnāvisse	abaliēnātūrus ^-a,-um esse	abaliēnārī	abaliēnātus ^-a,-um esse	abaliēnātum īrī
participios		abaliēnāns (abaliēnantis)	—	abaliēnātūrus ^-a,-um	—	abaliēnātus ^-a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo	gerundivo	acusativo	dativo/ablativo
		abaliēnandum	abaliēnandī	abaliēnandō	abaliēnandus ^-a,-um	abaliēnātum	abaliēnātū

Referencias y notas

Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.

[ol-1] Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press