pacatus

Latín

pacatus
clásico (AFI)	[ˈpäkät̪ʊs̠]
eclesiástico (AFI)	[ˈpäːkät̪us]
rima	a.ka.tus

Etimología 1

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

1

Pacífico, en paz, apacible.

Sinónimo: pācificus

2

Tranquilo, sosegado.

Forma verbal

*pācātus, pācāta, pācātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	pācātus	pācāta	pācātum	pācātī	pācātae	pācāta
Vocativo	pācāte	pācāta	pācātum	pācātī	pācātae	pācāta
Acusativo	pācātum	pācātam	pācātum	pācātōs	pācātās	pācāta
Genitivo	pācātī	pācātae	pācātī	pācātōrum	pācātārum	pācātōrum
Dativo	pācātō	pācātae	pācātō	pācātīs	pācātīs	pācātīs
Ablativo	pācātō	pācātā	pācātō	pācātīs	pācātīs	pācātīs

1: Participio perfecto pasivo de pācō.

Referencias y notas

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.