libertinus

Latín

Etimología 1

lībertīnus
clásico (AFI)	[liː.bɛrˈtiː.nʊs]
rima	er.ti.nus

De lībertus ("liberto") y el sufijo īnus, y este de līber ("libre") y el sufijo -tus₂.[1]

Adjetivo

*lībertīnus, lībertīna, lībertīnum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	lībertīnus	lībertīna	lībertīnum	lībertīnī	lībertīnae	lībertīna
Vocativo	lībertīne	lībertīna	lībertīnum	lībertīnī	lībertīnae	lībertīna
Acusativo	lībertīnum	lībertīnam	lībertīnum	lībertīnōs	lībertīnās	lībertīna
Genitivo	lībertīnī	lībertīnae	lībertīnī	lībertīnōrum	lībertīnārum	lībertīnōrum
Dativo	lībertīnō	lībertīnae	lībertīnō	lībertīnīs	lībertīnīs	lībertīnīs
Ablativo	lībertīnō	lībertīnā	lībertīnō	lībertīnīs	lībertīnīs	lībertīnīs

1: Que tiene el estado de liberto.[1]

b: Relativo o perteneciente a los libertos.[1]

Etimología 2

lībertīnus
clásico (AFI)	[liː.bɛrˈtiː.nʊs]
rima	er.ti.nus

De lībertus ("liberto") y el sufijo īnus, y este de līber ("libre") y el sufijo -tus₂.[1]

Sustantivo masculino

*lībertīnus, lībertīnī*
	Singular	Plural
2.ª declinación (-us)
Nominativo	lībertīnus	lībertīnī
Vocativo	lībertīne	lībertīnī
Acusativo	lībertīnum	lībertīnōs
Genitivo	lībertīnī	lībertīnōrum
Dativo	lībertīnō	lībertīnīs
Ablativo	lībertīnō	lībertīnīs

1

Miembro de la clase de los libertos, liberto.[1]

Sinónimo: lībertus
Antónimos: servus, famulus, puer

2: El hijo de un liberto.[1]

Referencias y notas

Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.