notatus

Latín

notatus
clásico (AFI)	[ˈnɔt̪ät̪ʊs̠]
eclesiástico (AFI)	[ˈnɔːt̪ät̪us]
rima	o.ta.tus

Etimología 1

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

1: Marcado, manchado.[1]
2: Definido claramente, bien definido.[1]

Forma verbal

*notātus, notāta, notātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	notātus	notāta	notātum	notātī	notātae	notāta
Vocativo	notāte	notāta	notātum	notātī	notātae	notāta
Acusativo	notātum	notātam	notātum	notātōs	notātās	notāta
Genitivo	notātī	notātae	notātī	notātōrum	notātārum	notātōrum
Dativo	notātō	notātae	notātō	notātīs	notātīs	notātīs
Ablativo	notātō	notātā	notātō	notātīs	notātīs	notātīs

1: Participio perfecto pasivo de notō.

Referencias y notas

Glare, P. G. W. (editor, 1983) Oxford Latin Dictionary. Oxford: Oxford University Press

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.