voratus

Latín

vorātus
clásico (AFI)	[wɔˈraː.tʊs]
rima	u̯o.ra.tus

Forma verbal

*vorātus, vorāta, vorātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	vorātus	vorāta	vorātum	vorātī	vorātae	vorāta
Vocativo	vorāte	vorāta	vorātum	vorātī	vorātae	vorāta
Acusativo	vorātum	vorātam	vorātum	vorātōs	vorātās	vorāta
Genitivo	vorātī	vorātae	vorātī	vorātōrum	vorātārum	vorātōrum
Dativo	vorātō	vorātae	vorātō	vorātīs	vorātīs	vorātīs
Ablativo	vorātō	vorātā	vorātō	vorātīs	vorātīs	vorātīs

1: Participio perfecto pasivo de vorō.

Referencias y notas

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.