finitus

Latín

fīnītus
clásico (AFI)	[fiːˈniː.tʊs]
rima	i.ni.tus

Forma verbal

*fīnītus, fīnīta, fīnītum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	fīnītus	fīnīta	fīnītum	fīnītī	fīnītae	fīnīta
Vocativo	fīnīte	fīnīta	fīnītum	fīnītī	fīnītae	fīnīta
Acusativo	fīnītum	fīnītam	fīnītum	fīnītōs	fīnītās	fīnīta
Genitivo	fīnītī	fīnītae	fīnītī	fīnītōrum	fīnītārum	fīnītōrum
Dativo	fīnītō	fīnītae	fīnītō	fīnītīs	fīnītīs	fīnītīs
Ablativo	fīnītō	fīnītā	fīnītō	fīnītīs	fīnītīs	fīnītīs

1: Participio perfecto pasivo de fīniō.

Referencias y notas

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.