assignatus
Latín
| assignātus | |
| clásico (AFI) | [as.sɪŋˈnaː.tʊs] |
| rima | iɡ.na.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | assignātus | assignāta | assignātum | assignātī | assignātae | assignāta |
| Vocativo | assignāte | assignāta | assignātum | assignātī | assignātae | assignāta |
| Acusativo | assignātum | assignātam | assignātum | assignātōs | assignātās | assignāta |
| Genitivo | assignātī | assignātae | assignātī | assignātōrum | assignātārum | assignātōrum |
| Dativo | assignātō | assignātae | assignātō | assignātīs | assignātīs | assignātīs |
| Ablativo | assignātō | assignātā | assignātō | assignātīs | assignātīs | assignātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de assignō.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.