adulatus
Latín
| adūlātus | |
| clásico (AFI) | [a.duːˈla:.tʊs] |
| rima | u.la.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | adūlātus | adūlāta | adūlātum | adūlātī | adūlātae | adūlāta |
| Vocativo | adūlāte | adūlāta | adūlātum | adūlātī | adūlātae | adūlāta |
| Acusativo | adūlātum | adūlātam | adūlātum | adūlātōs | adūlātās | adūlāta |
| Genitivo | adūlātī | adūlātae | adūlātī | adūlātōrum | adūlātārum | adūlātōrum |
| Dativo | adūlātō | adūlātae | adūlātō | adūlātīs | adūlātīs | adūlātīs |
| Ablativo | adūlātō | adūlātā | adūlātō | adūlātīs | adūlātīs | adūlātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de adūlor.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.