tralatus
Latín
| trālātus | |
| clásico (AFI) | [traːˈlaː.tʊs] |
| variantes | trānslātus |
| rima | a.la.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | trālātus | trālāta | trālātum | trālātī | trālātae | trālāta |
| Vocativo | trālāte | trālāta | trālātum | trālātī | trālātae | trālāta |
| Acusativo | trālātum | trālātam | trālātum | trālātōs | trālātās | trālāta |
| Genitivo | trālātī | trālātae | trālātī | trālātōrum | trālātārum | trālātōrum |
| Dativo | trālātō | trālātae | trālātō | trālātīs | trālātīs | trālātīs |
| Ablativo | trālātō | trālātā | trālātō | trālātīs | trālātīs | trālātīs |
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.