toleratus

Latín

tolerātus
clásico (AFI)	[tɔ.lɛˈraː.tʊs]
rima	e.ra.tus

Forma verbal

*tolerātus, tolerāta, tolerātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	tolerātus	tolerāta	tolerātum	tolerātī	tolerātae	tolerāta
Vocativo	tolerāte	tolerāta	tolerātum	tolerātī	tolerātae	tolerāta
Acusativo	tolerātum	tolerātam	tolerātum	tolerātōs	tolerātās	tolerāta
Genitivo	tolerātī	tolerātae	tolerātī	tolerātōrum	tolerātārum	tolerātōrum
Dativo	tolerātō	tolerātae	tolerātō	tolerātīs	tolerātīs	tolerātīs
Ablativo	tolerātō	tolerātā	tolerātō	tolerātīs	tolerātīs	tolerātīs

1: Participio perfecto pasivo de tolerō.

Referencias y notas

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.