signatus
Latín
| signātus | |
| clásico (AFI) | [sɪŋˈnaː.tʊs] |
| rima | iɡ.na.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | signātus | signāta | signātum | signātī | signātae | signāta |
| Vocativo | signāte | signāta | signātum | signātī | signātae | signāta |
| Acusativo | signātum | signātam | signātum | signātōs | signātās | signāta |
| Genitivo | signātī | signātae | signātī | signātōrum | signātārum | signātōrum |
| Dativo | signātō | signātae | signātō | signātīs | signātīs | signātīs |
| Ablativo | signātō | signātā | signātō | signātīs | signātīs | signātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de signō.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.