salutatus

Latín

salūtātus
clásico (AFI)	[sa.luːˈtaː.tʊs]
rima	u.ta.tus

Forma verbal

*salūtātus, salūtāta, salūtātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	salūtātus	salūtāta	salūtātum	salūtātī	salūtātae	salūtāta
Vocativo	salūtāte	salūtāta	salūtātum	salūtātī	salūtātae	salūtāta
Acusativo	salūtātum	salūtātam	salūtātum	salūtātōs	salūtātās	salūtāta
Genitivo	salūtātī	salūtātae	salūtātī	salūtātōrum	salūtātārum	salūtātōrum
Dativo	salūtātō	salūtātae	salūtātō	salūtātīs	salūtātīs	salūtātīs
Ablativo	salūtātō	salūtātā	salūtātō	salūtātīs	salūtātīs	salūtātīs

1: Participio perfecto pasivo de salūtō.

Referencias y notas

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.