publicatus
Latín
| pūblicātus | |
| clásico (AFI) | [puːb.lɪˈkaː.tʊs] [puː.blɪˈkaː.tʊs] |
| rima | i.ka.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | pūblicātus | pūblicāta | pūblicātum | pūblicātī | pūblicātae | pūblicāta |
| Vocativo | pūblicāte | pūblicāta | pūblicātum | pūblicātī | pūblicātae | pūblicāta |
| Acusativo | pūblicātum | pūblicātam | pūblicātum | pūblicātōs | pūblicātās | pūblicāta |
| Genitivo | pūblicātī | pūblicātae | pūblicātī | pūblicātōrum | pūblicātārum | pūblicātōrum |
| Dativo | pūblicātō | pūblicātae | pūblicātō | pūblicātīs | pūblicātīs | pūblicātīs |
| Ablativo | pūblicātō | pūblicātā | pūblicātō | pūblicātīs | pūblicātīs | pūblicātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de pūblicō.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.