ploratus
Latín
| plōrātus | |
| clásico (AFI) | [ploːˈraː.tʊs] |
| rima | o.ra.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | plōrātus | plōrāta | plōrātum | plōrātī | plōrātae | plōrāta |
| Vocativo | plōrāte | plōrāta | plōrātum | plōrātī | plōrātae | plōrāta |
| Acusativo | plōrātum | plōrātam | plōrātum | plōrātōs | plōrātās | plōrāta |
| Genitivo | plōrātī | plōrātae | plōrātī | plōrātōrum | plōrātārum | plōrātōrum |
| Dativo | plōrātō | plōrātae | plōrātō | plōrātīs | plōrātīs | plōrātīs |
| Ablativo | plōrātō | plōrātā | plōrātō | plōrātīs | plōrātīs | plōrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de plōrō.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.