peieratus
Latín
| pēierātus | |
| clásico (AFI) | [peːj.jɛˈraː.tʊs] |
| rima | i̯e.ra.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | pēierātus | pēierāta | pēierātum | pēierātī | pēierātae | pēierāta |
| Vocativo | pēierāte | pēierāta | pēierātum | pēierātī | pēierātae | pēierāta |
| Acusativo | pēierātum | pēierātam | pēierātum | pēierātōs | pēierātās | pēierāta |
| Genitivo | pēierātī | pēierātae | pēierātī | pēierātōrum | pēierātārum | pēierātōrum |
| Dativo | pēierātō | pēierātae | pēierātō | pēierātīs | pēierātīs | pēierātīs |
| Ablativo | pēierātō | pēierātā | pēierātō | pēierātīs | pēierātīs | pēierātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de pēierō.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.