pacificatus

Latín

pācificātus
clásico (AFI)	[paː.kɪ.fɪˈka:.tʊs]
rima	i.ka.tus

Forma verbal

*pācificātus, pācificāta, pācificātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	pācificātus	pācificāta	pācificātum	pācificātī	pācificātae	pācificāta
Vocativo	pācificāte	pācificāta	pācificātum	pācificātī	pācificātae	pācificāta
Acusativo	pācificātum	pācificātam	pācificātum	pācificātōs	pācificātās	pācificāta
Genitivo	pācificātī	pācificātae	pācificātī	pācificātōrum	pācificātārum	pācificātōrum
Dativo	pācificātō	pācificātae	pācificātō	pācificātīs	pācificātīs	pācificātīs
Ablativo	pācificātō	pācificātā	pācificātō	pācificātīs	pācificātīs	pācificātīs

1: Participio perfecto pasivo de pācificō.

2: Participio perfecto activo de pācificor.

Referencias y notas

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.