oscitatus
Latín
| ōscitātus | |
| clásico (AFI) | [oːs.kɪˈta:.tʊs] |
| rima | i.ta.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ōscitātus | ōscitāta | ōscitātum | ōscitātī | ōscitātae | ōscitāta |
| Vocativo | ōscitāte | ōscitāta | ōscitātum | ōscitātī | ōscitātae | ōscitāta |
| Acusativo | ōscitātum | ōscitātam | ōscitātum | ōscitātōs | ōscitātās | ōscitāta |
| Genitivo | ōscitātī | ōscitātae | ōscitātī | ōscitātōrum | ōscitātārum | ōscitātōrum |
| Dativo | ōscitātō | ōscitātae | ōscitātō | ōscitātīs | ōscitātīs | ōscitātīs |
| Ablativo | ōscitātō | ōscitātā | ōscitātō | ōscitātīs | ōscitātīs | ōscitātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de ōscitor.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.