liberatus
Latín
| līberātus | |
| clásico (AFI) | [liː.bɛˈraː.tʊs] |
| rima | e.ra.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | līberātus | līberāta | līberātum | līberātī | līberātae | līberāta |
| Vocativo | līberāte | līberāta | līberātum | līberātī | līberātae | līberāta |
| Acusativo | līberātum | līberātam | līberātum | līberātōs | līberātās | līberāta |
| Genitivo | līberātī | līberātae | līberātī | līberātōrum | līberātārum | līberātōrum |
| Dativo | līberātō | līberātae | līberātō | līberātīs | līberātīs | līberātīs |
| Ablativo | līberātō | līberātā | līberātō | līberātīs | līberātīs | līberātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de līberō.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.