clamatus
Latín
| clāmātus | |
| clásico (AFI) | [klaːˈmaː.tʊs] |
| rima | a.ma.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | clāmātus | clāmāta | clāmātum | clāmātī | clāmātae | clāmāta |
| Vocativo | clāmāte | clāmāta | clāmātum | clāmātī | clāmātae | clāmāta |
| Acusativo | clāmātum | clāmātam | clāmātum | clāmātōs | clāmātās | clāmāta |
| Genitivo | clāmātī | clāmātae | clāmātī | clāmātōrum | clāmātārum | clāmātōrum |
| Dativo | clāmātō | clāmātae | clāmātō | clāmātīs | clāmātīs | clāmātīs |
| Ablativo | clāmātō | clāmātā | clāmātō | clāmātīs | clāmātīs | clāmātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de clāmō.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.