admiratus
Latín
| admīrātus | |
| clásico (AFI) | [ad.miːˈra:.tʊs] |
| rima | i.ra.tus |
Forma verbal
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | admīrātus | admīrāta | admīrātum | admīrātī | admīrātae | admīrāta |
| Vocativo | admīrāte | admīrāta | admīrātum | admīrātī | admīrātae | admīrāta |
| Acusativo | admīrātum | admīrātam | admīrātum | admīrātōs | admīrātās | admīrāta |
| Genitivo | admīrātī | admīrātae | admīrātī | admīrātōrum | admīrātārum | admīrātōrum |
| Dativo | admīrātō | admīrātae | admīrātō | admīrātīs | admīrātīs | admīrātīs |
| Ablativo | admīrātō | admīrātā | admīrātō | admīrātīs | admīrātīs | admīrātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de admīror.
Referencias y notas
Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.