acclamatus

Latín

acclāmātus
clásico (AFI)	[ak.klaːˈmaː.tʊs]
rima	a.ma.tus

Forma verbal

*acclāmātus, acclāmāta, acclāmātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	acclāmātus	acclāmāta	acclāmātum	acclāmātī	acclāmātae	acclāmāta
Vocativo	acclāmāte	acclāmāta	acclāmātum	acclāmātī	acclāmātae	acclāmāta
Acusativo	acclāmātum	acclāmātam	acclāmātum	acclāmātōs	acclāmātās	acclāmāta
Genitivo	acclāmātī	acclāmātae	acclāmātī	acclāmātōrum	acclāmātārum	acclāmātōrum
Dativo	acclāmātō	acclāmātae	acclāmātō	acclāmātīs	acclāmātīs	acclāmātīs
Ablativo	acclāmātō	acclāmātā	acclāmātō	acclāmātīs	acclāmātīs	acclāmātīs

1: Participio perfecto pasivo de acclāmō.

Referencias y notas

Este artículo ha sido escrito por Wiktionary. El texto está disponible bajo la licencia Creative Commons - Atribución - CompartirIgual. Pueden aplicarse cláusulas adicionales a los archivos multimedia.